Ko tu iedomājies pirmo, kad dzirdi vārdu "Getliņi"?! Izgāztuvi? Tad tu redzi tikai vāciņu. Es tev pastāstīšu, kas iekšā pašā katliņā!
Jau krietnu laiciņu ziemā mūsu ģimene pērk tieši SIA "Getliņi EKO" audzētos tomātus un es bieži aizdomājos, kāpēc tāda atšķirība starp importa tomātiem un vietējiem - gan cenas ziņā, gan garšas ziņā. Mamma ar tēti vienmēr saka, labāk nopirkt mazāk bet apēst ar baudu, nekā nopirkt vairāk un spļaudīties. Tad nu es nolēmu doties uz Stopiņu novadu un visu apskatīt savām acīm.
SIA "Getliņi EKO" savāc, šķiro un dedzina atkritumus, tādejādi iegūstot gāzi - metānu. Metānu pārstrādā enerģijā, kuru izmanto siltumnīcās, lai audzētu tomātus. Šogad siltumnīcas tika paplašinātas un tagad Getliņos audzē arī gurķus. Kā paši darbinieki smejas - mūsu agronomam vairāk garšo gurķi, tāpēc speciāli viņam izbūvēja siltumnīcu. Man, starp citu, arī vairāk garšo gurķi!
Kā ciemošanās laikā noskaidroju, tieši Getliņu tomāti un gurķi ir vainojami pie tā, ka citur Latvijā nav vasaras! Tā visa ir Getliņos! Visu savu siltumu vasara atdod gurķiem un tomātiem, ... labi tas tāds joks, bet man patika. :)
Viss process norisinās sekojoši:
Denā atkritumu poligonā ieved 200–300 autokravu ar atkritumiem. Mašīnas brauc cauri īpašiem vārtiem, kur dators pārbauda vai netiek ievesti radioaktīvi atkritumi. Tad auto brauc uz svariem un šoferis kārto papīru lietas. Tad atvestos atkritumus šķiro - kas uz pārstrādi, kas uz dedzināšanu, kas vienkārši glabāšanai.
Pēc šķirošanas pāri paliek tikai tas, ko izmantot otrreiz nevar – veci apavi, higiēnas preces utml. Atkritumus, kurus pārstrādāt nevar, noglabā videi drošās, noslēgtās biodegradācijas šūnās, kur neiekļūst ne gaiss, ne lietus ūdeņi, bet visus notekūdeņus savāc un attīra. Atkritumu gāze esot līdzīga dabas gāzei – tā sastāv no metāna un ogļskābās gāzes. Ar šo te gāzi arī apkurina saimniecības ēkas un, protams, arī siltumnīcas.
Siltumnīcas ir aprīkotas ar īpašām klimata kontroles vadības iekārtām, kuras pēc nosacītiem parametriem nodrošina tomātu audzēšanai nepieciešamo vidi. Temperatūra tiek kontrolēta līdz pat pusgrādam - tas ir ļoti būtiski!
Tomātu stādus ar pāris pirmajiem ziediem ieved no Somijas, jo mums ir dārgāka elektrība, kas nepieciešama stādu audzēšanai. Te tos turpina audzēt minerālvatē, iekārtās dobēs, kuras atrodas 70 centimetrus no zemes virsmas. Kāpēc ne uz zemes? Lai būtu ērtāk strādāt darbiniekiem - novākt ražu!
Katrs stāds tiek apčubināts, piesiets, katrs zariņš nostirpināts. Arī ūdens augiem tiek pievadīts ar īpašu sistēmu. Savukārt tomātu ziedu apputeksnēšanos nodrošina kameņu saimes, kuras šeit dzīvo līdz ar pirmā ziedķekara izplaukšanu.
Kamenes ir viesstrādnieces - tās atceļo pie mums no Beļģijas, lai šeit dzīvotu, vairotos un strādātu. Kamenes mūžs, diemžēl, nav garš - tikai trīs mēneši un katru sezonu tiek iepirktas jaunas saimes.
Izņemot kamenes, šeit dzīvo arī citi kukaiņi, kas iznīcina kaitēkļus - viņus arī speciāli ieved šādos trauciņos. Tagad sezona tikai sākusies un viņi vēl nav savairojušies, bet kā mums pastāstīja, tad vēlāk, pieskaroties tomātam, no tā paceļas vesels mākonis ar kukainišiem. Tas liecina arī par tīru vidi, bez ķīmijas.
Šīs krāsainās lampiņas nav smukumam. Tā ir speciāla gaisma (ik pa četrām sarkanām ir viena zila), kas aizvieto tomātiem dienas un saules gaismu.
Tomātu raža te ir pamatīga - to novāc divreiz nedēļā, tāpēc veikaliem tiek piegādāta svaiga produkcija tikko no dobes. Šobrīd te tiek audzētas četras tomātu šķirnes - gan lielie dzeltenie tomāti ar paaugstinātu karotīna saturu, gan tradicionālie sarkanie tomāti, gan ķekaru tomātiņi.
Šogad Getliņos audzē arī gurķus. Gurķiem nav nepeiciešams tik daudz cilvēku uzmanības - tie aug paši. Kamenes te arī neredzēsiet, jo gurķiem nav nepieciešama apputeksnēšana, bet noderīgie kukainīši ir arī šeit.
Šie nav vienkārši papīrīši ar attēliem, lai dabinieki neaizmirst šķirnes nosaukumu, kā dažs-labs var padomāt. Šajos maisiņos pārvadā kukainīšus un šādā veidā tos izlaiž siltumnīcā. Viss pārējais ir tieši tāpat - arī tiek regulēts mitrums, gaisma un temperatūra labākai gurķu augšanai. Tikai ražu novāc katru dienu, jo gatavojas ātrāk. Nu ja, viņam jau nav jāpaliek sarkanam, lai būtu gatavs!
Kā uz aci atšķirt garšīgos tomātus un gurķus no negaršīgiem? Nekā! Uz aci to noteikt nevar! Ir redzēts, ka veikalos tantiņas tomātus spaida un osta - šī metode arī nestrādā! Kā mums pastāstija agronoms, tad nav nevienas pazīmes, pēc kuras var noteikt garšu. Jābrauc pie konkrēta cilvēka pēc konkrēta brenda. Ja tev garšo Anniņas tantes vai Meņģeles tomāti, tad brauc pie šī cilvēka un pērc. Vienīgi pareizos gurķus var noteikt pēc izskata, sagriežot tos - labs gurķis ir gaiši zaļš iekšpusē, nevis balts. Tāpēc, ja redzat uz tomāta vai gurķa "Getliņi EKO" zīmīti - zini, šie dārzeņi neliks vilties!
Man ļoti patika šī nelielā ekskursija, tāda kā atgriešanās vasarā, jo tomātu un gruķu siltumnīcās brīžiem bija pat karsts. Viss te atgādina par vasaru, gan kamenītes, kuras šeit strādā (apputeksnē tomātus), gan spēcīgais tomātu aromāts.
Katrā ziņā, tagad es nedaudz vairāk saprotu ko nozīmē frāze "otrreizējā pārstrāde" un to, cik svarīgi ir šķirot atkritumus, jo mēs visi esam iesaistīti šajā eko procesā. Noskaties filmiņu!
P.S. Mājās aizbraucu ar ciemakukuli. Tāpēc, kā savu PALDIES, piedāvāju īpašu recepti - Vasarnīcas salāti.
