Mani draugi un pastāvīgie mana bloga lasītāji zin, ka man ļoti patīk ceļot. Un jāsaka, šur un tur jau esmu bijis un par to rakstījis jau savā blogā. Ir pabūts Lietuvā, Igainijā, Polijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Beļģijā un tālākā vieta, kur esmu bijis līdz šim, ir Kanāriju salas. Par šo tālo ceļojumu vienreiz uzrakstīšu, tur vajag nedaudz lielāku apņēmību un daudz brīva laika.
Taču arī tepat Latvijā ir daudz interesantu vietu ko apskatīt un daudz interesanta uzzināt.
Draugi, vai jūs zināt kur arodas Odziena?! Ha! Tā jau es domāju: daudzi pārlasa vēlreiz - Odziena.
Odzienas vārds Odenze vai Odse rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi minēts 1455. gadā. Šajā gadā Bertrams Tīzenhauzens no sava tēva Engelbrehta 1449. gadā mantojumā saņemto Odzienas muižu un pagastu pārdeva savam brālim Johanam, kurš kā Odzienas īpašnieks rakstītajos avotos minēts arī 1457. un 1460. gadā. Kam interesē vairāk vēsture, tie kliko šeit - http://www.odzienasmuiza.lv
Es pastāstīšu kas Odzienā notiek šodien.
Pēc pils apskates devāmies uz blakus esošo Odzienas muižas Pilsbrūzi, kur top Odzienas muižas kvass un Odzienas alus.
Vietējie stāsta, ka Odziena ir viena galvenā iela un pāris pieguļošas mazas ieliņas. Cik daudz Odzienā ir iedzīvotāju tā nemaz īsti neviens pateikt nemācēja - kādus 20 cilvēkus ikdienā varot saskaitīt. Bet uz lielākiem pasākumiem sanāk vairāk, no kurienes sarodas - neviens nezina un tad jau izskatās, ka Odziena nav nemaz tik maza.
Savu Odzienas apmeklējumu sākām ar ekskursiju pa Odzienas pili.
Apskatot pili rodas nojausma par tās kādreizējo varenību un varu tikai iedomāties, kad pienāks diena un šī pils atkal uzmirdzēs visā savā krāšņumā. Kā jau kārtīgai pilij pieder, te ir arī spoki, jeb spocenes - Baltā un Melnā dāma. Baltā dāma klejojot pa pili dienas laikā, bet Melnā, kā jau pieklājas - naktī! Nē, nē, es Balto dāmu neredzēju un Melno nemaz redzēt negribēju, bet ja jums ir tāda vēlme, sarunājiet ar gidu un viņš jūs ieslēgs kādā no pils kabūžiem.
Pēc kārtīgas pastaigas devāmies uz "Odzienas Krogusmāju", kurā mums bija rezervēts numuriņš. Šeit, lai arī mūsdienīgas un svaigi remontētas telpas, aura ir īpaša, patīkama un mājīga. Visas mēbeles, gultas, skapji ir ar senatnes elpu, dēļu grīdas piedod īpaši senatnīgu noskaņu. Izgulējos lieliski!
Nu jau kādu laiciņu mūsu ģimene kļuvusi ir par vienu locekli lielāka (tas jau noprotams no foto). Līdzi man un vecākiem bija atbraucis mans četrkājainias draugs - Džeka Rasela terjers vārdā Rosols. Viņš jau ir devies mums līdz vairākos tālākos braucienos un mēs jau esam sastapušies ar to, ka ne visās viesnīcās mūs priecājas redzēt šādā sastāvā. Šī ir tā vieta, kur jūs gaida visus, bez izņēmuma!
No rīta pirmajā stāvā mūs jau gaidīja brokastis.
Man patika brokastis, jo tās bija kā mājās klātas - olas, cīsiņi, tostmaize, siers, kafija/tēja, pārslas ar pienu, sula, jogurti. Viss bija svaigs un garšīgs.
