Pāris dienas atpakaļ man FB atrakstījā kāda mana sekotāja ar lūgumu izpētīt putnu fabrikas "Ķekava" ražoto cāļa desu. Tas, ko viņa uzrakstīja, izraisīja manī šoku. Es pie sevis nodomāju, ka droši vien Daiga (tā sauc desas ēdāju) kaut-ko sajauca vai nepareizi izdarīja. Bet...
Man patīk visu pārbaudīt un es atkārtoju visas Daigas darbības soli pa solim. Nu nekā jau īpaši sarežģīta tur nebija - desu sasaldēju un pēc 2 dienām atkausēju.
Un ieraudzīju tādu pašu skatu, kuru man aprakstīja Daiga - desa kā tualetes papīra rullītis sadalījās slāņos. Skats nav priekš cilvēkiem ar vājiem nerviem, jo pēc ieraudzītā es vispār nožēloju, ka pagaršoju šīs desas. Es nevaru saprast, kā tās tiek ražotas? No kā? Kas tur iekšā?
Abas desas pēc sastāva praktiski neatšķiras - mehāniski atdalīta cāļu gaļa, ūdens, cāļu ādiņas 15%, olas, sāls, konservants nātrija nitrīts, sūkalas, laktoze, augu tauki (satur soju), sojas olbaltumvielas, desktroze, stabilizētāji, antioksidanti, cukurs, garšvielu ekstrakts, krāsviela košenils, aromatizētāji.
Starpība tikai tāda, ka desā ar olu ir 17% olas (nu loģiski) un attiecīgi mazāk mehāniski atdalītas cāļu gaļas - 43%. Savukārt, klasiskā desa satur 54% tā pašas cāļa gaļas un vēl rauga ekstraktu.
Kaloriju daudzums arī ir līdzīgs - 137/144 uz 100g. Arī pēc garšas prakstiski nav atšķirības - vienīgi desā ar olu ir olas gabali iekšā.
Pa lielam, ja skatās uz sastāvu ar vēsu prātu, es secinu, ka gaļas te praktiski nav - vienīgi tās ādiņas var pieskaitīt pie gaļas.
Lai būtu skaidrs, kas ir mehāniski atdalīta cāļu gaļa, paskaidrošu: tas, ko mēs parasti izmetam miskastē - skrimšļus, kauliņus, cīpslas - visu samaļ un tad izspiež caur sietu, lai atdalītu nesamaltos krikumus. Rezultātā sanāk diezgan pretīga paskata žļurga, pēc konsistences līdzīga biezam krējumam vai pašķidrai pastētei, kurai tad arī pievieno aromatizētājus, stabilizātorus, krāsvielas, garšvielas, soju utt. Šādu produktu nedrīkst dot bērniem, slimniekiem un arī pārējiem šis produkts veselību nepastiprinās.
Ķekavas reklāmas kampaņas, kas izmaksā lielu naudu, viennozīmīgi ietekmē patērētāja apziņu - "Labi audzinātas vistas", ar graudiem barotas, bez antibiotikām, bildēs un reklāmās vistas brīvi pārvietojas, nevis sēž būros, un izskatās patiesi laimīgas! Un uz desas iepakojuma jau arī skaisti vārdi - bez E621! Reklamas ietekmē, visu, kas ir ar "Ķekava" zīmi, mēs uztveram kā labu un veselīgu. Pēdējā laikā mēs tā esam sabiedēti ar palmu taukiem, kancerogēniem, bīstamajiem E un ĢMO, ka pavisam aizmirstam pievērst uzmanību pamatinformācijai uz iepakojuma. Ražotājs pat neslēpj, no kā ražo šo desu.
Es parēķināju, kilogramā šī desa maksā vairāk kā 4 EURO! Faktiski, šī nauda ir samaksāta par ādām, kauliem, soju, garšvielām, krāsvielām un citu ķīmiju. Pa šādu naudu akcijas laikā var iegādāties tīru gaļu!
Protams, var jau iebilst, ka desa nav jāsaldē. Bet gaļu taču saldē! Un vistu saldē! Un es šad-tad saldēju kūpinātu gaļu un mednieku desiņas, kuras vēlāk lieku soļankā. Es nesen uzzināju, ka pat maizi var sasaldēt. Un pa lielam, ja tu kaut-ko nevari apēst, kāpēc nevar sasaldēt? Tas ir labāk un pareizāk, nekā izmest miskastē! Tētis stāstīja, ka saldēt gaļu ir normāla prakse - Padomju armijā bija tā saucamās "pārtikas rezerves", kur bija pat 15 gadus iepriekš sasaldēta gaļa.
Ar šo rakstu es nevēlos ietekmēt neviena izvēli. Pirkt vai nepirkt, saldēt vai nesaldēt, ēst vai neēst, paliek katra paša ziņā! Vienīgi aicinu pirms ieslidināt izvēlēto produktu pirkumu grozā, rūpīgi izlasīt sastāvā esošās sastāvdaļas. Nu tā, visādam gadījumam....
