Sākšu ar paldies... nē, sākšu ar LIELU PALDIES - par to, ka tiku pamanīts. Par to, ka bija cilvēki, kas tērēja savu laiku, lai pieteiktu mani šai balvai! Un paldies visiem, kas iesaistijās manos projektos un kampaņās!
Tad nu sākšu par visu pēc kārtas.
2008. gada vasarā mana youtube kanāla sekotāju skaits sasniedza 5000 atzīmi un man tas lika aizdomāties kā šo auditoriju izmantot cēlākiem mērķiem. Nē, viss ir forši un, protams, patīkami, ka tas ko daru interesē tik daudz cilvēkus. Bet vienmēr esmu domājis, ka ja palīdzēsim kādam, kuram tas ir nepieciešams, tad pasaule kļūs kaut nedaudz, bet labāka. Mans aprēķins bija vienkāršs - ja katrs no maniem 5000 sekotājiem labdarības projektam noziedos 2 Euro, tad tie jau būs 10 000. Un ar šādu summu jau var paveikt lielas lietas.
Pirmā doma bija palīdzēt kādam zēnam, kura vecāki bija izveidojuši kafijas namiņu un sabiedrība tika aicināta apmeklēt šo kafijas naminu un iegādājoties kafiju atbalstīt zēnu, bet tik viegli man negāja. Es sarunāju tikšanos pie kafijas namiņa, bet norunātajā laikā neviens neatnāca un es pēc stundas ilgas gaidīšanas aizgāju. Pēc tam man neatbildēja ne uz e-pastiem, ne uz telefona zvaniem. Kāpēc? Nezinu līdz pat šim brīdim. Vecākiem izstāstīju par šo situāciju un viņi mani iedrošināja neapstāties! Viņi teica, ka mana doma par labdarību ir apsveicama un mūsu valstī ļoti daudziem bērniem ir nepieciešama palīdzība. Tētis ieteica sazināties ar labdarības organizāciju Ziedot.lv. Tad nu zvanīju un teicu, ka vēlos kādam palīdzēt. Viņi bija ļoti priecīgi un pēc laiciņa man zvanīja Ilze no rehabilitācijas centra POGA un pastāstīja par puisīti vārdā Markuss.
Un šajā virtuvē tapa sižets, ko parādīja ceremonijas laikā - milzīgs PALDIES PROMO Cash&Carry par atsaucību un palīdzību!
Pirmie, kas atsaucās, bija Gustavs un Baiba. Paldies viņiem par to! Tad no viena pie otra tā ķēdīte aizgāja. Salīdzinoši īsā laikā tika savākti vairāki tūkstoši euro! Bet ar to nepietika. Es jutu, ka tas strādā un vēlējos savākt visu nepieciešamo summu Markusam. Sapratu, ka jāpievērš sabiedrības uzmanība šai akcijai un tā radās pirmā "Labdarības burgeru ballīte" pie rehabilitācijas centra "POGA". Akcijas mērķis - pievērst sabiedrības uzmanību Markusam un citu rehabilitācijas centra pacientu problēmām. Pasākums izdevās, bet Markusa rehabilitācijai visa nepieciešamā summa vēl nebija savākta. Tad iedomājos, ka cilvēki ēd katru dienu un ir jāpiedāvā kāds produkts, kuru iegādājoties tu arī kādam noziedo. Uzrunāju burgeru māju "Lielais Kristaps" un kopā radijām īpašu Pipara burgeru. To sāka tirgot oktobra mēnesī un no katra pārdotā burgera 1 Euro nonāca Markusa rehabilitācijai. Šajā akcijā savācām vairāk kā 700 Euro un kopā saziedotie līdzekļi ļāva Markusam turpināt atveseļošanās procesu.
Tad 2019. gada vasarā tika nolemts izveidot vēl vienu labdarības burgeru ballīti pie rehabilitācijas centra "POGA"! Tā nu tika noorganizēts jau otrā labdarības burgeru ballīte, kas šoreiz līdzinājās nelielam festivālam. Man bija ļoti patīkami, ka manam aicinājumam atsaucās Liene Šomase, Roberts Gobziņš, Aija Vītoliņa, Jānis Bukums ar grupu un viņi visi atrada laiku, lai pilnīgi bezmaksas uzstātos šajā labdarības pasākumā. Varu pateikt, ka ir jau pieņemts lēmums, ka katru gadu augusta beigās šis labdarības burgeru festivāls tiks organizēts! Tikšanās vieta nemainīga - rehabilitācijas centrs "POGA".
Un pati labākā šī stāsta daļa ir tā, ka Markuss jau staigā! Tie, kas skatījās Latvijas lepnuma balvas pasniegšanas ceremoniju, tie redzēja. Kopā mēs varam! Katrs, kurš noziedoja kaut vienu euro, ir palīdzējis Markusam un par vienu laimīgu bērniņu šajā pasaulē ir vairāk! Taču Markusam vēl ir nepieciešama mūsu palīdzība! Ja vēlies atbalstīt Markusu spied šeit.
Te nu ir atbilde par ko tiku nominēts un par ko saņēmu titulu "Latvijas lepnums 2019."
Tagad pastāstīšu kā par to uzzināju un kā viss notika. Vienu dienu man instagramā pienāca ziņa no žurnālistes Zanes Eniņas un vēstulē Zane rakstīja, ka esmu nominēts "Latvijas lepnuma 2019." titulam. Teikšu godīgi, sākumā domāju ka tas kāds joks, bet tad google pastāstija, ka Zane tiešām ir žurnāliste un jau pēc dažām dienām devos uz tikšanos ar Zani, kura mani nointervēja "Latvijas avīzei" un portālam la.lv.
Pēc jaukās sarunas devos mājās un domāju par to, cik tas tomēr ir jauki, ka pilnīgi sveši cilvēki ir veltījuši laiku lai pieteiktu mani šim titulam. Taču gāja dienas un es pavisam drīz jau samerinājos ar domu ka palikšu pretendentos, jo pieteikumu bija vairāki simti, bet titulu saņem tikai desmit. Taču tā nenotika un vienu dienu atskan telefona zvans un man saka: "Roj! Tu esi Latvijas lepnums 2019!" Ak, mans Dievs! Tad gan palika jocīgi! Es? Tiešām?!
Tad sākās gatavošanās, jo ikdienā nevalkāju uzvalkus un tauriņus, bet par cik jādodas arī pie valsts prezidenta, tad tika iegādāts gan uzvalks, gan krekli, bikses, tauriņi... esmu gatavs doties vēl uz kādu svinīgu pasākumu. Rīts sākās ar svētku brokastīm restoranā "FERMA", kur Māris Astičs ar komandu bija sarūpējis īpašu svētku maltīti. Uz brokastīm tika aicināti visi desmit Latvijas lepnums 2019. titula ieguvēji, projekta veidotāji un atbalstītāji. Pēc brokastīm mēs saņēmām piemiņas dāvanas no projekta atbalstītājiem un varējām doties uz Prezidenta pili, kurā mūs jau gaidīja mūsu valsts prezidents Egils Levits ar kundzi. Tas bija nākamais moments, kad aizdomājos, jo man ir tikai četrpadsmit gadu un es dodos tikties ar valsts galveno amatpersonu! Jā, bet īstenībā viss notika daudz brīvāk un prezidents atzīmēja, ka man esot forša pričene! :) Paldies! Jā! Neiztika arī bez īpašas dāvanas! No mūsu valsts prezidenta saņēmu īpašu piemiņas pildspalvu ar gravējumu. Tā man atrodas goda vietā, blakus ābelei un kartiņai , ko prezidents man atsūtīja valsts svētkos!
Ko es domāju darīt tālāk? Kā jau teicu, šo apbalvojumu uztveru kā uzticības avansu un ar pilnu atbildību vēlos apgalvot - es turpināšu aktīvi piedalīties un organizēt labdarības projektus!
Pavisam drīz startēs mans projekts "Laba Soma" - tie būs iepirkumu maisiņi no auduma (atbalstu arī "zero waste" ideju) ar īpašiem zīmējumiem. Tos būs radījuši bērni ar īpašām vajadzībām. Maisiņi būs ierobežotā daudzumā un iegādājoties maisiņu "LABA SOMA" katrs varēs palīdzēt konkrētam bērnam. Kad bērnam būs savākta nepieciešamā nauda, taps nākamie maisiņi ar nākamajiem zīmējumiem. Sanāk, ka bērns, kurš uzzīmē zīmējumu šim maisiņam, nevis lūdz naudiņu, bet gan to nopelna ar savu zīmējumu! Turklāt, ejot pa ielu ar šādu maisiņu, visi apkārt zinās, ka maisiņa īpašnieks ir labs cilvēks - tas taču ir jauki!
Tie, kas man seko, zin par manu aizraušanos - tā ir japāņu koka rotaļlieta "kendama". Neesmu nekāds dižais kendamas spēlētājs, taču man patīk! Katru dienu cenšos kādu stundiņu atlicināt. Šajā sakarā varu nedaudz pačukstēt, ka esmu uzsācis sadarbību ar lielisku cilvēku un manu draugu Ingusu Rutuli, kurš ir ASV radīta kendamu zīmola "Sweets kendamas" pārstāvis Baltijas valstīs. Pateicoties Ingusam uzņēmumā "Sweets kendamas" top mana signature kendama! Jā! Viens no lielākajiem kendama ražotājiem pasaulē ražo īpašu "Pipara kendamu"! Pavisam drīz tā būs ierobežotā versijā iegādājama "KE KE Kendama" veikalos. Es ļoti novērtēju šo sadarbību.
Nu un vēl ir viena iecere... Jaunajā gadā plānoju izdot savu recepšu grāmatu. Bet tas gan pagaidām lai paliek noslēpumā! :)
