Ceļojums uz Zviedriju un saldā svētdiena Skrīveros

Klāt vasara un beidzot esmu nolēmis uzrakstīt kādu ziņu no Pipara. Vasara solās būt karsta un garšīga! Par to laiku jau garantijas neviens dabas vērotājs nedod, bet par otro faktu šaubu nav. Mans atpūtas un darba grafiks uz vasaru jau sastādīts.

Par cik vasara ir brīvs laiks no skolas, man ir kāds brītiņš, lai padarbotos bloga labā.

Par saviem šīs vasaras iespaidiem centīšos jūs informēt ne retāk kā reizi (varbūt biežāk) nedēļā.

 

 

Nu tad par visu pēc kārtas.  Savu desmito dzimšanas dienu nosvinēju ar mazu ceļojumu uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu. Jāsaka, ka tas bija mans pirmais brauciens uz ārzemēm un pirmais ceļojums ar prāmi. Man patika! Mums bija kajīte ar logu (dzirdēju ka ne visās kajītēs tie ir) un man dikti patika gulēt gultā un skatīties jūrā. Īpaši skaisti un neierasti skati pavērās tuvojoties Zviedrijas krastiem. Tās daudzās saliņas un mājas uz tām.  Skaisti! 

 

 

 

Labi, atgriežamies pie garšu priekiem.

 

Aizgājušajā nedēļā kopā ar vecākiem braucu uz Skrīveriem. Mūsu mērķis bija apmeklēt "Skrīveru Mājas Saldējumu" un mēs trāpijām īstajā dienā! Tur norisinājās tādā akcija - samaksā dalības maksu (bērniem 5 Euro un pieaugušajiem  7 Euro) un ēd saldējumu cik gribi, kaut visu dienu! Nu tad vienreiz atēdīšos saldējumu tā kārtīgi!

 

 

 

Jāsaka, nedaudz vīlos savos spēkos. Biju domājis, ka varēšu vairāk, bet laikam jau tas aukstais un gardais produkts ir gana sātīgs. Es trīs reizes devos papildināt savu saldējuma šķīvi un tad manī tam vars nebija vietas.... Taču man patika. Patiešām garšoja visi saldējuma veidi, izcelšu tikai melleņu. Tas slīdēja puncī vislabprātāk :))

 


Kad saldējuma baudas bija beigušās, mēs devāmies tālāk uz Skrīveru Pārtikas kombinātu. Tā ir vieta, kurā daudzu bērnu iecienītās konfektes "Gotiņa" ražo jau no 1957. gada. Jā, ir arī citi uzņēmumi, kuri ražo gotiņas, bet šeit tās tika radītas pirmo reizi un top vēl šodien.

Mums bija iespēja ne tikai izstaigāt rūpnīcu (ražošanas telpās gan netikām laisti), bet arī iemēģināt roku pašu konfekšu iepakošanā. Jokaini, bet šis process arī šodien nav automatizēts un tantes, kuras tur strādā katru dienu, vienu gotiņu iesaiņo nieka trijās sekundēs! Dienā viena "Gotiņu iesaiņošanas speciāliste" satin līdz pat 70 kilogramiem šo saldumu! Bišķi ir....

 

Man, protams, tik ātri nesanāca, bet savas astoņas končas kādās minūtēs četrās es iesaiņoju.

 

 

 

Bet tagad vairāk par garšu tēmu. Uz prāmja gan vakariņas, gan brokastīs bija "zviedru galds" un tur man jāsaka ka izcelt no piedāvātajiem ēdieniem neko īpašu nevaru. Protams, pagaršoju zviedru tradiconālās gaļas bumbiņas (kādus trīs veidus), bet nu... nekas īpašs. Vairāk man garšoja tādas karstmaizītes kā pica un viena veida vistas gaļa.

Taču pašā Stokholmā uz slavenās Drottninggatan (gājēju iela) iegādājos burgeri... Ak jē! Tas gan bija pasakaini garšīgs!  Es nezinu kas tieši - mērce, gaļa vai mīkstā bulciņa - garšoja viss kopā vienkārši perfecto!

 

 

 

Izstaigāju Stokholmas centru, vecpilsētu un kas man iekrita acīs - pilnas kafejnīcas ar opīšiem un omītēm. Mums kafejnīcās pensionāru tik daudz nav! Vecāki paskaidroja, cits dzīves līmenis, citas algas un pensijas. Man jāsaka - varēja manīt!

Arī cenas Zviedrijā augstākas nekā pie mums. Piemērs - Coca Cola bundžiņa maksā 20 Kronas, pārrēķinot uz Euro - apm. 2 Euro. Pirkām dzeramo ūdeni. Par divu litru pudeli samaksājām 37 Kronas - apm. 3,7 Euro.

Vēl ko ievēroju, Stokholmā šausmīgi daudz skrien. Kāds teiks, ka pie mums arī.... Jā, bet cik jūs "skrējējus" saksaitīsiet ejot pa Vecrīgu? Tur ik pēc brītiņa kāds aizdipina garām.

Un vēl, sabiedriskajā transportā visi iekšā kāpj pa pirmajām durvīm! Un piereģistrē biļeti pie vadītāja novietotā biļešu lasītāja! Kāpēc tā?!

 

 

 

Vēl dzirdēju, ka šajā rūpnīcā var pasūtīt končas ar savu logo. Uzreiz man radās doma - būtu skaisti, ja arī man būtu kādi pāris kilogrami ar mana bloga končām. Tad es varētu pacienāt savus klasesbiedrus un draugus. Nu redzēs, varbūt piekrāšu kabatas naudu un pasūtīšu tur, lai liek uz koņčām "Pipars.lv" logo.