Grūti šodien atrast cilvēku (ja vien viņš nav dzīvojis zem akmens), kurš nezin kas ir suši. Kas ir suši dzimtene tā īsti nav skaidrs. Ķīna apgalvo, ka suši ir ķīniešu ēdiens. Japāņi šo ēdienu sauc par savu nacionālo ēdienu un uzskata, ka suši pirmsākumi meklējami tieši Japānā. Kam taisnība lai jau skaidro vēsturnieki.
Eiropā suši kļuva populārs 20. gadsimta beigās, bet pirmo reizi šī ēdiena esamība pieminēta jau 1893. gadā Oksfordas vārdnīcā. Vēlāk, 1953. gada maijā, Japānas princis Akihito apciemoja karalieni Elizabeti II, tā paša gada septembrī viņš viesojas ASV, un abās vietās tika pasniegts suši. Latvijā suši ir tikpat populārs un pieprasīts, kā visur pasaulē.
Ļoti iespējams, ka tieši šobrīd tie ir savas popularitātes virsotnē, jo suši-vietas aug kā sēnes pēc lietus. Man kā suši cienītājam (suši ir vienīgais veids, kā es ēdu jūras veltes vai zivi) ir vēlme atrast to labāko, autentiskāko vai interesantāko suši vietu. Mani sekotāji zin, ka es savā blogā paturu tiesības izteikt savu subjektīvo viedokli un, iespējams, tieši šī iemesla dēļ manus degustācijas piedzīvojumu aprakstus lasa. Atceraties šo nosaukumu - Wabi Sabi. Paredzu šim uzņēmumam līdera pozīcijas suši jomā Latvijā un pavisam drīz redzēsim vai man būs bijusi taisnība.
Pasūtīt šos suši var tikai caur Wolt vai Bolt Food aplikācijām, savas tirdzniecības vietas Wabi Sabi šobrīd nav. Es pasūtīju Filadelfiju (lasis, krēmsiers, gurķis), Gyūniku (lasis, krēmsiers, gurķis, sezama sēklas, liellopa fileja, unagi mērce), Ika Masago (gurķis, kalmārs, krēmsiers, masago ikri, pikantās garneles) un divus karstos suši veidus - Hunagi (zutis, krēmsiers, lasis, unagi mērce, gurķis, sezama sēklas) un Masago Bekon (gurķis, masago ikri, krēmsiers, pikantais bekons, unagi mērce).
Šie sushi izskatās citādi nekā standartiņš. Tie izskatās amazing un iekurina apetīti - aromāts ir vienkārši WOW un garša ir BOMBA! Es nevaru teikt, ka man bija kāds favorīts, kas garšoja vairāk par citiem. Parasti pēc Filadelfijas var spriest cik laba ir vieta un cik labi būs citi suši. Tas ir tāds etalons. Un pa cik šie suši bija ļoti labi, ar pārējie man garšoja. Interesanti man likās abi karstie suši - ar zuti un pikanto bekonu. Tie nav tādi roli, kurus pasniedz visās vietās. Arī Gyūniku - ar liellopu un lasi - es ēdu pirmo reizi. Rādītājs - pat mamma, kas nav pat tuvu suši fane (parasti neēd vispār) šoreiz pagarošoja. Tie izskatījās un smaržoja tik labi, ka viņa apēda veselus divus rolus! Tas ir rādītājs!
Vēlies nogaršot arī Tu? Nevilcinies un pasūti - tev garšos! Es ceru, ka uzņēmums nemazinās uzstātdīto kvalitātes latiņu un arī pēc laika tie būs tikpat svaigi un vienreizēji garšīgi. Gribu vēl ...