Vasaras piedzīvojumi 2015

Nu jau var teikt, ka mācību gads noslēdzies. Vēl viens. Man pēc skaita ceturtais. Ar nepacietību gaidu vasaras brīvlaiku! Sauli,  peldes jūrā un ezeros, nakšņošanas teltīs un viesu namos. Kā man tas viss patīk!!! 

Šajā rakstā vēlos padalīties ar maniem spilgtākajiem 2015. gada vasaras piedzīvojumiem.

Jau rakstīju par savu mazo ceļojumu uz Zviedriju un Skrīveriem, taču tas bija tikai pats vasaras sākums. Esmu uzspējis aizbraukt uz Lietuvu, apskatīt Dinoparku un Delfināriju. Pabūts arī Latgalē, pie Nirzas ezera.

Kopš seniem laikiem vietējie iedzīvotāji to sauc par šausmīgu vietu. Par Čertoka ezeru stāsta dažādas leģendas un nostāstus. Runā ka pārpeldēt ezeru neesot iespējams, cilvēki sajūkot prātā. Pēc vienas no leģendām, ezers esot radies meteorīta kritiena rezultātā. Kas jocīgs jau te notiek - nedzird ne putnu dziesmu, ne kādas zivtiņas plunkšķus. Arī pašā ezera krāsa tāda kosmiski-zaļa...

Apskatīju Aglonas baziliku. Krāslavas rajona Šķeltovas pagastā apmeklēju leģendām apvīto Velnezeru (Čertoks).

Limbažu pusē peldēts un vēžots Lādes ezerā (viņš arī Lādezers).

Zvejnieku svētkos caurbraucot apskatīti Lapmežciems, Ragaciems, Engure, Mērsrags un Roja.  Pabūts Kolkas ragā un nakts pavadīta muciņās pie jūras ("Laimes mājas").

Noskatoties Franču TV raidījuma "Thalassa" sižetu par Kolkasragu un "Laimes mājām", nolēmām ar ģimeni to apmeklēt.

Apskatīta Bauska un pa ceļam paspēju paviesoties trušu pilsētiņā. To gan iesaku apmeklēt visiem - bija jautri. Kopā ar māsu un vecākiem barojām trušus, pīles, kaziņas, poniju un āzi.

Jā, arī spalvainu un rudu bulli. Tāda jauka atpūta, nākamajā vasarā noteikti aizbraukšu vēlreiz.

Rīgā apmeklēti kino seansi, Rīgas svētki, daudzas kafejnīcas un izbaudītas vakara peldes Laveru ezerā. Tur arī mežā ir forša trasīte ar šķēršļu joslu. Pēc katras peldes ar brālēnu to izgājām un tikai pēc tam varēja braukt mājās.

Un pēdējais no vasaras piedzīvojumiem bija Kurzemē - apskatijām Jaunpili. Tā ir pils, kurā kādreiz filmēta filma "Emīla nedarbi". Filmā tā pils izskatās milzīga, bet īstenībā pagalms, kurā komendante strostēja vecos onkuļus un tantiņas, nemaz tik liels nav.

Taču tieši no Kurzemes brauciena visspilgtāk palikusi atmiņā atpūta "Skrundas muižā". Tajā viesojos jau otro reizi, pirmajā reizē tas bija 2014. gada rudenī un ārā bija vēsi. Taču šoreiz kopā ar brālēnu lielāko dienas laiku pavadījām bērnu laukumā.

Kad šūpošanās, slidināšanās un bumbošanās bija nogurdinājusi, vienkārši sēdējām pie strūklakas un pļāpājām par dzīvi. Par cik šis blogs tomēr pamatā ir par garšīgām lietām, nedrīkstu noklusēt faktu - "Skrundas muižas" restorāns ir viens no tiem, kurus mani vecāki iesaka arī citiem. Un es piekritīšu. Ja būsiet Skrundā, bet nakšņot nav vajadzības, iebrauciet kaut vai pusdienās vai vakariņās. Gatavo šeit lieliski! Jāatzīmē ka bērnu ēdienkartes te tādas īpašas nav (lielajiem gan plašāka izvēle).

Kad pajautājām, ko varētu noēst tādi divi braši puikas (es un brālēns), meitene šo-to piedāvāja. Mana izvēle šoreiz vienkārša - frī kartupeļi ar vistas nagetiem.

Mans brālēns savukārt ir saldēdājs un tajā dienā apēda jau 6 saldējuma bumbiņas!!! Taču atkal izvēlējās saldējumu....

No Skrundas braucām uz Kuldīgu, mūsu mērķis bija Ventas rumba (Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā). Tagad varu teikt, ka esmu ne tikai apskatījis Ventas rumbu, bet arī nopeldējies tajā.

Pēc vakariņām devāmies uz numuriņiem un tad es patiešām sajutos kā īsts muižas kungs! Mana gulta bija tik liela, es teiktu MILZĪGA!
Vispār, ļoti skaisti numuriņi, arī brālēnam ar vecākiem numuriņš bija glauns, kā jau muižā pienākas.

No rīta brokastīs "zviedru galds". Gaļiņas, cīsiņi, omlete, pankūkas, dārzeņi un augļi. Ēd cik gribi un vēl mazliet.... Garšīga un skaista atpūta.

Šobrīd pārlasot savus iepriekšējā gada vasaras piedzīvojumus, saprotu, cik daudz var uzspēt un cik daudz vēl nav redzēts. Taču nekas nebeidzas, arī rudenī var paceļot un nākamajā rakstā pastāstīšu, ko paspēju rudens brīvdienās.