Studijā atkal bija darbošanās un jautras sarunas — šoreiz pie manā virtuves studijā viesojās Lielvārdes pamatskolas jaunieši, un, godīgi sakot, šādas dienas man vienmēr atgādina, kāpēc šis darbs ir tik foršs. Tik daudz enerģijas, jautājumu, pārsteigtu seju un… jā, arī garda ēdiena!
Mēs runājām par to, ko ikdienā bieži aizmirstam: ja bērni māk gatavot paši, viņi savu maltīti izvēlas citādi. Mazāk piegādes aplikāciju, mazāk ātrās ēdināšanas restorānu, mazāk pusfabrikātu, vairāk izpratnes par to, ko viņi liek sev šķīvī. Tā ir prasme, kas reāli maina ikdienu — gan tagad, gan vēlāk, kad viņi būs tie, kas veidos sabiedrību ar veselīgāku domāšanu.
Nodarbībā daudz eksperimentējām: apskatam produktus, atšifrējām etiķetes, salīdzinājām, kas aiz kā slēpjas. Daži atklāja, ka viņu “veselīgais našķis” patiesībā ir cukura bumba — un tādi brīži parasti izraisa gan smieklus, gan neviltotu interesi.
Un tad, protams, gatavošana. Tieši šajā brīdī parasti sākas īstais prieks — pannas karst, kāds kaut ko pagaršo, kāds strīdas par labāko piedevu kombināciju. Tās ir mazās lietas, kas veido lielo kopā būšanas sajūtu.
Milzīgs prieks arī par skolotājiem, kuri šādas aktivitātes atbalsta un organizē. Bez viņiem šādi projekti nenotiktu, un tieši viņi ir tie, kas jauniešiem sniedz iespēju mācīties ārpus skolas.
Kopā būšana noslēdzās ar pašu gatavotiem ēdieniem, smiekliem un sajūtu, ka atkal esam iedevuši jauniešiem kaut ko praktisku un vērtīgu. Tieši tik vienkārši — un tieši tik svarīgi.
