Mūsu ģimene nēģu svētkus apmeklē katru gadu. Šajā gadā man likās ka apmeklētāju bija krietni vairāk - visur cilvēki, visur rindas.
Nēģu svētki ir vērienīgākie svētki Carnikavas novadā, kuri ik gadu tiek svinēti augustā, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu.
Tad mūzikas pavadībā savu karalisti ierodas apskatīt pats „Nēģu karalis”, kurš dodas tradicionālajā svētku gājienā kopā ar atraktīvajiem pasākuma dalībniekiem un viesiem.
Dzīvē tas izskatās šādi: tiek nesta porolona lelle, kas līdzinās milzīgam nēģim un pārējie svētku dalībnieki seko aiz tās ...
Tirdziņā pārstāvētas visas jomas - zivis, gaļas, maizes, medus un ik pa brīdim kartupeļu virpuļi ar dažādām garšvielu piedevām. Netrūka arī amatnieku darinājumi - krūzes, vāzes, pinumi, lupatiņas, auskari un gredzeni. Ik pa brīdim bija arī kāds drēbju gabals.
Nēģus gan uz katra stūra netirgoja. Un tur, kur tie bija, nācās stāvēt garās rindās un tas neskatoties uz, manuprāt, augsto cenu.
Grilētu nēģu cienītājam nācās atvadīties pat no 26 Euro par kilogramu. Bija vietas, kur Carnikavas nēģi tirgoja gabaliem un pieprasījums nerimās. Onka, kurš grilēja nēģus, skatoties uz izsalkošo rindām, kādam zvanīja un satraukts teica: "Mums ir vēl nēģi? Ved visus šurp! Mums, izskatās, ka pietrūks ..."'
Nu ko teikt? Forši, ka viena pašvaldība ir atradusi ko īpašu, ar ko lepoties un ar ko pievilināt viesus, jo tie, kā saka, silda ekonomiku un atved naudiņu vietējiem veikaliem, krogiem un amatniekiem.
