Šis, laikam, būs garākais raksts, ko es līdz šim esmu uzrakstījis savā blogā. Nupat tika paziņots par ārkārtas stāvokļa beigām Francijā pēc teroraktiem pagājušajā gadā. Un es atcerējos, ka īsi tieši pirms šiem teroraktiem mēs bijām Parīzē. Mūsu galamērķis bija, protams, Disnejlenda! Un es piemirsu par to pastāstīt! Tāpēc, izdarīšu to tagad. Lai aizbrauktu uz Franciju, izmantojām rudens brīvlaiku.
Braucām šoreiz ar mašīnu, tāpēc lai tiktu līdz Parīzei un atpakaļ pagāja vesela nedēļa. Mēs braucām caur Lietuvu, Poliju, Vāciju līdz Francijai, bet atpakaļceļā iebraucām arī Beļģijā.
Lietuvā mēs tikai piestājām uz tualeti un lai padzertos. Tad bija Polija, kur mēs nakšņojām. Vienīgais, kas nepatika tajā viesnīcā bija plānās sienas - jo kamēr es savā numuriņā izklaidējos ar brālēnu, mūsu vecāki visu dzirdēja ))))
Tad mēs braucām uz Vācijas pilsētu Frankfurti. Ceļš caur Vāciju man palika atmiņā ar vējdzirnavām, kuras bija katrā laukā, daudzajām pilīm un autobāņiem.
Mēs nejauši paskrējām garām savam pagriezienam un nācās braukt vēl 10 km līdz tuvākajai nobrauktuvei, lai mēs varētu nokļūt līdz benzīntankam.
Frankfurtē mēs bijām vakarpusē un iznācām pastaigāties pa pilsētu. Māsa ieraudzīja Starbucks, bet mēs nokavējām - 10 min. kā aizvērās ciet.
Toties strādāja vairākas turku ēstuves un vienā no tām mēs nopirkām kebabus un picu, ko paņēmām uz viesnīcu.
Tiklīdz es iekodos picā, es uzreiz pateicu: "Kopš šī brīža turki māk gatavot!" - un visi sāka smieties. It īpaši mana māsa, bet viņa vispār smējās lielāko ceļa daļu par visu.
Vēl tajā dienā mēs iebraucām A10 HiperVeikalā, bet izrādījās, ka durvis lielveikalā ir vaļā un tikt iekšā tajā var, bet visi veikaliņi ir ciet, jo ir brīvdiena. Tā jocīgi - kam tad galvenās durvis tur vaļā?!
Man ļoti patika viesnīcas numuriņā un arī brokastis - jo tieši šeit man pirmo reizi iegaršojās medus! Es ēdu kruasānus ar medu un šokolādes smēriņu.
Tad mēs braucām uz Zoo. Pirms ceļojuma izlasījām, ka Frankfurtes Zoo lepojās ar savu mērkaķu kolekciju, degunradzi, pingvīniem un plašo akvāriju. Tiesa gan orangutānu un gorillas mēs neredzējām (kaut-kur izlasījām, ka ir arī tie), redzējām šimpanzes. Pārējie mērkaķi mūsu Rīgas Zoo nav mazāk.
Toties ļoti patika pingvīnu māja. Tā bija izveidota divos stāvos - augšā pingvīni tusēja, bet otrā stāvā varēja redzēt ienirušos pingvīnus un pat pingvīnu olas!
Degunradzis diezgan patālu gulēja saulītē, kazlēni cīnījās, kamieļi lepni staigāja pa aploku. Tāpat kā mūsu ZOO pa celiņiem staigāja pāvi.
Vēl atceros akvārijus ar dažādām zivīm, raju, garnelēm un kalmāriem. Mammai tie visvairāk patika - esot ļoti mīlīgi.
Te es perēju dinozauru olas!
Francija. Tuvojamies Parīzei!
Un tā mēs vakarā beigu beigās sasniedzām galamērķi - Parīze!
Parīzē iebraucām jau pa tumsu un uzreiz devāmies uz viesnicu, kura atrodas pāris kvartālus no Eifeļtorņa. Mūsu viesnīca bija vienkārši MILZĪGA!
Mums bija ļoti interesants numuriņš - ar divām istabām un virtuvi ar trauku mašīnu un ledusskapi, lai varam paši gatavot. Viesnīcas pagrabstāvā bija brīvi pieejams baseins - to arī izmantojām. Kamēr gājām peldēties, tikmēr atnāca apkopēja saklāt gultas un sakārtot istabas ))))
Kamēr mēs ar māsu gulējām, vecāki bija aizgājuši līdz veikalam un sapirka viss kaut-ko brokastīm.
Mums brokastīs bija ļoti interesanti šķiņķi un desas, kas bija sasaiņoti tāpat kā pie mums attaisāmos iepakojumos, tikai skaits ir nevis gramos, bet gabalos. Piem, 2gb. iepakojumā vai 4. Kaut-kā jocīgi, 2 gb. gaļas! Toties šķēle bija sķīvja izmērā! Veikals vērās vaļā agri un jau pus 8 no rīta bija atvesta svaiga bagete, kura mums nodzīvoja pat līdz Rīgai, nevis kā pie mums - jau vakarā var naglas ar to iedzīt.
Vecāki runāja, ka veikalā cenas tādas pašas kā pie mums. Vienīgias, kas bija dārgāk, bija olas - tur 10gb maksāja pāri par 3 euro. Piens maksāja apm. 1 euro, bagete zem 1 euro, tomāti un kafija tāpat kā pie mums. Visgaršīgākās Dižonas sinepes un majonēze pat lētāk!
Mēs dzīvojām augstu - 26. stāvā, bet virs mums bija vēl tikpat, ja ne vairāk.
Skats pa mūsu numuriņa logu - tā aust rīts Parīzē.
Nu un tad beidzot DISNEJLENDA!
Biļetes uz Disnejlendu mēs iegādājāmies vēl Rīgā - internetā, tāpēc vienkārši caur kontroli devāmies iekšā. Parks ir sadalīts divās daļās un uz katru bija jāpērk biļetes atsevišķi. Lai apstaigātu visu ir jāvelta vairākas dienas, tāpēc mēs paņēmām tikai uz vienu dienu uz vienu parku - veco labo klasisko DISNEJLENDU.
Vienreiz nopērkot ieejas biļetes, vairs nebija jāmaksā par atrakcijām un varēja iet uz visām pēc kārtas, cik reizes vēlies.... Bet mēs bijām skolēnu rudens brīvdienu laikā tieši pirms Helovīniem un bija nenormāli daudz cilvēku!
Mēs bijām spoku mājā, izstaigājām labirintu, pavizinājāmies krūzītēs un vēl pāris atrakcijas apmeklējām.
Uz katru atrakciju bija jāstāv dzīvā rindā! Pie atrakcijas ir dēlīts ar aptuveno gaidīšanas laiku rindā - piem. šeit bija 45 min.
Man visvairāk patika Amerikāņu kalniņi, kuri tika saukti par Big Thunder Mountain.
Mana māsa teica, ka tas priekš viņas bija tieši kā vajag. Bet priekš manis tas bija par traku, tāpēc es atteicos iet uz citu līdzīgu atrakciju "Lidojums uz mēnesi" - tur meta riņķī, kā es sapratu no brālēna teiktā.
Visa diena pagāja nemanot....Mēs turpat arī vakariņojām. Ēdienu izvēle tur bija diezgan bēdīga ((( Es ēdu vistas fileju ar kartupeļiem frī, kur klāt nāca lielais dzēriens un pēc izvēles pīrāgs vai saldējums.
Pēc neaizmirstamās dienas devāmies uz viesnīcu un es vēl ilgi nespēju aizmigt, domājot par dienā piedzīvoto.
Nākamajā rītā mēs atkal ēdām brokastis viesnīcā, nopeldējāmies un devāmies ar kājām uz Eifeļtorni.
Tur atkal bija jāstāv rindā. Biļetes varēja nopirkt uz diviem dažādiem augstumiem (es gan tos metrus vairs neatceros), bet man patika! Bija riktīgi augsts un skaisti!
Un tad mēs devāmies uz leģendāro Starbucks pēc māsas un mammas pieprasījuma. Mamma vēl viesnīcā izpētīja kartē kur atrodas tuvākā kafejnīca un nevēlējās pamest Parīzi bez ķirbju lattes )))
Tad bija atkal garais ceļš uz mājām caur Franciju un Beļģiju un skaisti skati aiz loga.
Vācijā mēs nakšnojām B&B viesnīcā ar labiem numuriņiem. Bet brokastis bija tādas, ka ne ar vienu literāru vārdu nevar apzīmēt )))
Man ik pa brīdim ķērca virsū - THIS IS NOT FOR BREAKFAST!!! (tulkojums no angļ. val. - Šis nav iekļauts brokastīs). Tā es uzzināju kas ir kontinentālās brokastis - nākamreiz no tādām uzmanīšos!
Tad mēs braucām atkal uz A10 lielveikalu un viņš strādāja. Tur es nopirku sev jaunu Xbox One pulti un jaunu videospēli, kā jau katram pusaudzim pieklājas, un arī stilīgas drēbes.
Tad mēs braucām caur Poliju, kur atkal nakšņojām tajā pašā viesnīcā un pusdienās piestājām KFC (Latvijā uz to brīdi tas vēl nebija atvērts).
Un tad jau bez apstājas braucām uz Latviju un pārradāmies apm. 2 naktī.
Tas bija tas laiks, kad bēgļu krīze tikko sākās un mums bija mazliet bailīgi dēļ bēgļiem - mēs taču skatāmies TV un zinām kā viss notiek. Taču visas robežas šķērsojām brīvi, bez dokumentu pārbaudēm. Vienā vietā Polijā redzējām vairākus melnīgsnējus cilvēkus un policiju blakus un Frankfurtē pie stacijas uz zemes sēdēja ģimene. Mamma domā, ka tie ir čigāni tāpat kā pie mums, bet tētis domā ka bēgļi.
Šis laikam ir viss... Novēlu ikvienam bērnam apmeklēt Disnejlendu. Es tur došos vēlreiz, jo palika vēl neizbaudītas atrakcijas...
