Šī paka man stāvēja plauktā jau kādus divus gadus un beidzot man bija iespēja to atvērt. Dabūju es šo melno kastīti no sava Opīša - viņam to iedeva kāds zemesargs. Šādas paciņas dod Latvijas karavīriem un zemessargiem.
Informācija no Nacionālo bruņoto spēku mājas lapas:
Sausā uzturdeva ir noteikts pārtikas produktu un priekšmetu daudzums - uzturs paciņā, kas lauka apstākļos pienākas karavīram, kad nav iespējams viņu nodrošināt ar siltu ēdienu, kas gatavots ēdnīcā.
Sausā uzturdeva sastāv no pārtikas produktiem, kas iepakoti paciņās vai konserva bundžā, un ir ērti lietojami lauka apstākļos. Vienas sausas uzturdevas paciņas svars ir no 500 līdz 750g, un tās izmērs ir tāds, lai to brīvi varētu ievietot karavīru bruņu uzkabes sistēmas universālajā somā.
Sausā uzturdeva iepakota hermētiski noslēgtā, ūdens necaurlaidīgā maskējošas krasas polimēra materiālā, kurš, pārvietojoties un to atverot, nodrošina trokšņu slāpēšanu, kā arī cilvēka veselībai ir nekaitīgs. Pēc izlietošanas sausas uzturdevas pārtikas produktu iepakojumus savāc primārajā iepakojumā un noslēgt ar iepakojuma aiztaisītāju. Vēlāk šo iepakojumu izmet atkritumu savākšanas konteinerā, tādējādi nodrošinot, ka netiek piesārņota apkārtējā vide.
Sausās uzturdevas realizācijas termiņš ir ne mazāks kā 20 mēneši no uzturdevas piegādes brīža.
Tur atradās rīsu un kviešu sausmaizītes, mandeles, ievārījumi, tēja un kafija, šokolāde, gaļas sautējums ar grūbām, sausais spirts un uzsildāmā virsma.
Brālēns gribēja sākt ar mandelēm, bet es teicu, ka pareizāk sākt ar sautējumu.
Nu, iespējams, ka no brīža, kad opītis man šo paku iedeva, pagāja nedaudz ilgāks laiks, bet īsts karavīrs jau nebūs sīkumains. It sevišķi brīdī, kad laiks ieturēt pusdienas.... :)
Mēs braucām sēņot un es paņēmu līdzi šo kastīti. Pēc sēņošanas abi ar brālēnu nolēmām - laiks ieturēt maltīti! Un vērām uzturdevas kastīti vaļā.
Sautējums man kaut-ko atgādināja, bet vēl joprojām nevaru saprast ko (kaut-ko no skolas ēdnīcā ēstā...). Mēs izēdām to tukšu (bija garšīgs!) un mazliet tika arī mūsu draugam.
Tad pēc brālēna pieprasījuma nogaršojām mandeles, kuras brālēnam garšoja pēc riekstiem (būtu jocīgi, ja būtu savādāk).
Nākošās garšojām sausmaizītes ar ievārijumu, kas man ļoti iegaršojās. Kā pēdējo atstājām šokolādi, kuru notiesājām pa ceļam uz mašīnu.
"Pipar, kā ir ar tēju un kafiju?!?" To mēs negaršojām, jo mums nebija krūžu. Kafija bija parastā šķīstošā "Nescafe", bet tēja paciņās - "Apsara".
Vēl paciņā bija arī mitrās salvetes, lai pēc pusdienām varētu noslaucīt muti un rokas, savādāk spīdošos karavīra vaigus var ieraudzīt pretinieku snaipers )))).
Šīs paciņas sakarā man ir kāds jautājums - kāpēc Latvijas armijas uzturdevas pakā visi produkti nav no Latvijas ražotājiem? Kāpēc ne "Liepājas kafija"? Kāpēc ne kādas zāļu tējas? Vietējo ražotāju mums pietiek! Bet tas jau, laikam, cits stāsts....
