Pēdējā laikā piefiksēju, ka aizvien stilīgāk paliek rūpēties par savu veselību, ārējo izskatu, sportot. Taču kaitīgie ieradumi mūsos turpina dzīvot (arī es neesmu izņēmums) neskatoties uz to, ka informācija ir uz visiem stūriem.
Es ļoti bieži veikalā sevi pieķeru - gribas koliņu... bet cukurs, ārprāts! nu bet ja diētisko? tad jau drīkst?! vai nē?
Es nolēmu papētīt ar ko tad atšķiras bezcukura kola no tradicionālās. Un vai tiešām bezcukura kola ir diētiska kola un to var dzert cik uziet.
Pirmais, ar ko mūs biedē, ir nenormāls cukura daudzums. Oriģinālā kola satur 10,6g cukura uz 100ml. Tātad, šajā 500ml pudelītē ir 53g cukura, jeb gandrīz 10 tējkarotes cukura. Esmu dzirdējis versiju, ka tieši pārmērīga cukura lietošana ir vainojama pie liekā svara. Cukurs esot vainīgs arī pie hipertonijas, sirds un aknu slimībām un otrā tipa cukura diabēta. Klīst baumas, ka cukurs ir līdzvērtīgs metamfetamīnam un atkarība no cukura esot pat lielāka nekā no narkotikām. Esmu arī lasījis viena pētījuma rezultātus, kur žurkām-narkomānēm piedāvāja izvēlēties starp narkotikām un cukuru. Un tās, protams, pārliecinoši izvēlējās cukuru.
Ieteicamā cukura dienas deva ir 30G. Tas ir apmēram puse no šīs pudelītes. Par labu cukuram atradu faktu - pilnvērtīga treniņa laikā (2,5st) esot jāizdzer 90g cukura stundā. Tas dodot enerģiju izturēt slodzi. Un otrs kolas pluss - pašos sākumos kolu tirgoja aptiekā kā zāles un vēl tagad dzirdu, ka ja tev sāp vēders, tad vajag padzerties kolu un it-kā palīdzot. Vēl it-kā kola palīdz ja sāp kakls vai nāk vemšana. Bet es pats neesmu par to drošs...
Zero kola arī nav tik ļoti nekaitīga, kā es sākumā domāju. Šī kola satur nevis cukuru, bet gan mākslīgos saldinātājus - nātrija ciklamāts, acesulfāms K un aspartāms.
Par saldinātājiem un to kaitīgumu/nekaitīgumu zinātnieki strīdas vēl līdz šim laikam. No 1974. gada zinātnieki esot brīdinājuši par reālām briesmām cilvēka veselībai, taču vēl pāris gadus atpakaļ veiktie pētījumi esot pilnībā attaisnojuši saldinātājus. Jaunākie pētījumi atkal rada šaubas par nekaitīgumu un mākslīgie saldinātāji esot vainojami pie aknu un plaušu vēža un smadzeņu darbības traucējumiem.
2012. gadā veiktie pētījumu pierādīja, ka tikai viena diētiskā kola dienā paaugstina sirds slimību iespējamību par 43%. 2 un vairāk diētiskās kolas bundžiņas dienā paaugstina nieru slimību risku. Un ja tu dienā patērē vairāk kā 4 bundžas, tad par veseliem 30% palielinās depresijas risks.
Vispār veicot šo pētījumu izlasīju, ka tieši diētiskās kolas dzērāji kā reiz cieš visvairāk. Amerikāņu zinātnieku veiktie pētījumi 10 gadu laikā pierādīja, ka tieši šiem cilvēkiem biežāk ir liekais svars, diabēts un citas briesmīgas slimības. Hārvardas zinātnieki atklāja, ka mākslīgie saldinātāji tā ieteikmē tavus garšas receptorus, ka saldumi prasās aizvien vairāk un vairāk. Aptaukošanās risks paaugstinās par 40% un par gandrīz 70% paaugstinās cukura diabēta risks.
Saldinātāji pa tiešo nav vainīgi pie kariesa (tur vainojams tikai un vienīgi cukurs), bet ksilīts vispār palīdz zobu emaljai atjaunoties. Taču pēdējie pētījumi atklāja, ka 3 un vairāk izdzertas bundžiņas dienā krietni palielina kariesa risku dēļ lielā skābes daudzuma.
Un kā jau tas ierasts, es veicu garšas testu - abas kolas ir diezgan līdzīgas. Ir maza starpība - zero kola šķiet saldāka nekā parastā. Taču ja man kādā kafejnīcā pasniegtu ar ledu, tad es īpašu uzmanību tam nepievērstu.
Kaloriju daudzums arī daudz ko izsaka - parastā kola satur 42 kCal uz 100ml, bet zero kola - tikai 0,2 kCal. Tātad, izdzerot veselu pudelīti ar zero kolu es uzņemu tikai 1 kCal.
Mana izvēle. Ir pilnīgi skaidrs, ka oriģinālā kola nodara ļoti lielu ļaunumu veselībai. Bet arī zero kola nav tas labākais mūsu organismam. Un mēs šobrīd varam tikai minēt, pie kādiem secinājumiem zinātne nonāks jau drīzā nākotnē. Iespējams, tieši mākslīgie saldinātāji izrādīsies kaitīgāki par cukuru.
Tāpēc, es šoreiz izvēlos vienkārši dzeramo ūdeni.