Kā es ēdu karbonādi "VISTIŅAS KARBONĀDES STEIKI"

Bieži braucu garām vietai ar nosaukumu "VISTIŅAS KARBONĀDES STEIKI". Vieta atrodas Baltezerā, pašā ceļa malā uz visscentrālākas štrāses. Pāris reizes esmu šeit jau bijis, bet šoreiz vēlos pastāstīt kā man gāja pēdējo reizi.

Tātad, arī šoreiz mēs bijām kopā trīs cilvēki, neskaitot suni ))) Un šoreiz, izvēloties šo vietu, mums bija prasība lai varētu vietu apmeklēt ar suni un karstā laikā priekšroku devām vietai ar terasi. Visi nosacījumi sakrīt, super!

Tātad, mēs izvēlējāmies galdiņu un ieņēmām vietas. Oficiants atnesa ēdienkartes un uzreiz piedāvāja Rosītim ūdeni. Nu ko teikt? Patīkami!

Ēdienu izvēle nav pārāk plaša, bet ir gan burgers, gan grilētas vistiņas, pāris salāti un uzkodas, pāris zupas, deserti un, protams, steiki un karbonādes.

Tad nu pasūtījām gulašzupu (mammai), pusvistiņu ar frī kartupeļiem (tētim) un karbonādi ar frī (man). Vēl vecāki paņēma sev lattes un es sev pasūtīju auksto tēju.

Oficiants aizgāja un te pie blakus galdiņa piesēdās pāris no Lietuvas un viņiem līdzi arī bija sunītis - vilkveidīgs kucēns. Protams, kucēns kā jau kucēns - grib spēlēties. Rosītis arī mierā nešēž, jo blakus ir rotaļu biedrs. Nu jā, man mazliet kauns atzīties, bet šad-tad mans suns ir ļoti patstāvīgs un klausīt atsakās.

Mums atnesa ēdienu, bet apsēsties un normāli paēst mēs vairs nevaram. Tracis pa visu Baltezeru: mūsējais rej un smilkst, tas otrs smilkst un cenšas ielīst saimniekiem klēpī. Bet karstums tāds, ka atstāt suņus mašīnā nevar - tu jau atceries kas notiek ar olu mašīnā (skaties šeit).

Tad nu oficiants piedāvāja atnest sunīšiem kauliņus. Atkal, sīkums, bet tik patīkami! Jā, mums nācās atteikties, jo Rosim kauliņus nedrīkst un otram arī tāpēc neatnesa, lai nebūtu vēl lielāks tracis. Tad nu Rosi izdevās ieinteresēt ar gaļu no mūsu šķīvjiem un viņš pārstāja reaģēt uz kaimiņu. Jā, tā darīt nedrīkst, bet līdz pusdienu beigām iestājās miers.

Un kamēr mēs ņēmāmies ar suni un centāmies viņu audzināt, mierināt, draudēt ar palikšanu nākamreiz mājās, tikmēr tētis ar roku aizķēra pusizdzerto latti un tā izlija pa visu galdu.

Protams, paši saslaucīt nevarējām, tāpēc oficiants jau steidzās palīgā un pēc mirkļa mums tika atnesta jauna kafija.

Nu kā tad garšoja? Garšoja ļoti labi! Gulašzupa bija mazliet pa karstu, bet kamēr mēs ņēmāmies ar suņiem, jau paspēja padzist un bija ēdama. Zupa piesātināta, pabieza, ar lieliem gaļas gabaliem un šo gaļu novērtēja arī Rosītis - mamma padalījās ar viņu.

Mana karbonāde bija pietiekami mīksta, klāt bija ļoti garšīga mērce. Un tētim arī vistiņa garšoja - tētis gan teica, ka varot nocīnīt arī lielāku putnu un tas drīzāk ir tāds pus-cālītis. Bet bija ļoti-ļoti garšīgi!

Rezumē.

Visu izlasījāt? Tad nu šaubu nav -  es iesaku šo restorānu "VISTIŅAS KARBONĀDES STEIKI"! Ēdiens ir ļoti garšīgs, oficianti ļoti atsaucīgi, cenas pieņemamas. Par šo visu mēs samaksājām pie 30 EURO - tikpat, cik par trim (!) hotdogiem Kadagi dog (ja neatceries, tad lasi šeit). 

Un starp citu, par izlieto latti naudu no mums nepaņēma!

Lūk tā! Mācaties kā ir jāstrādā normālam restorānam!