Ja neskaita manu pašu pirmo 1. septembri, tad šis gads ir īpašs - es pirmo reizi ar nepacietību gaidu mācību gada sākumu. Es mācīšos Rīgas komercskolas tālmācības vidusskolā, kur visas mācības notiek attālināti. Ko tas nozīmē priekš manis? Noskaties šo video:
Bet es ko nevaru saprast - par ko priecājās pārējie? Svētki kaut-kādi? Pirmdien pilni sockonti būs ar pirmklasniekiem un gladiolām - bērni atkal dodas uz moku kambari. Par ko te jāpriecājās?
Nu paskatamies uz šiem faktiem objektīvi. Pirmās dienas prieki (klasesbiedru satikšanās, jautrie stāsti par vasaras brīvlaiku) drīz vien pāries. Un sāksies pelēkā ikdiena (nemelosim vismaz paši sev), kur lielākā daļa priekšmetu mums tiek pasniegta tā, ka mušas aiz garlaicības mirst. Rets ir tas skolotājs, kas savu tēmu māca interesanti un ar aizrautību. Un jau pēc pāris nedēļām laimīgais pirmklasnieks spārdīs aiz dusmām savu skaisto skolas somu ar Supermenu vai Hello Kitty! zīmējumu.
Jau pašas skolas ēkas no Padomju laikiem lielāko tiesu nav mainījušās. Pārsvarā skolās ir nomainīti logi, kaut-kas piekrāsots un iegādāta interaktīvā tāfele, bet piemēram 45. Rīgas vidusskolā, kur es mācījos pamatskolā, viss ir tāpat, kā mana opīša bērnībā - viņš arī mācījās šajā skolā. Un mana tante, kurai šobrīd ir jau pāri 50 gadiem! Mati saceļas stāvus iedomājoties, ka 60 gadu laikā ēka nav mainījusies vispār! Par lauku skolām nerunāju - tās ir piedzīvojušas vēl pirmo kolhozu laikus! Tā sanāk, ka mūsdienu jaunieši spiesti mācīties muzejos.
Kam parasti pievērš uzmanību pošoties uz skolu? Lai bērns ir skaisti saģērbts un bizītes sapītas, zīmuļi uzasināti, lai vairākas pildspalvas ir somā, lai grāmatas ir apvākotas un klades vairākas. Paskatamies atkal uz skolas somu - lai nebūtu kauns, lai būtu kā "pieklājas" - ar daudzām kabatām, ortopēdisku muguriņu, lai ietilpīgs... Īsāk sakot, visi domā par to, kā tas izskatās no malas.
Bet jāpadomā ir par būtību! Es runāju šobrīd par statistiku.
Vai tu zini cik smagai jābūt pirmklasnieka somai? Latvijas Tiesībsargs raksta, ka somai jāsver maksimāli 3,5 kg! Pēc tam katrai nākamai vecuma grupai pienāk klāt pa 500g. Es papētīju normas citās valstīs - Ukrainā tie ir 1,5-2 kg, Krievijā - 1,5 kg, Vācijā - soma nedrīkst pārsniegt 12% no bērna svara, ASV - 10%. Es atradu arī ārstu ieteikumus - vidēji ir 10% no bērna svara. Tātad, ja pirmklasnieks sver apmēram 20 kg, tad viņa skolas soma nedrīkst būt smagāka par 2kg. Tas ir ar visiem āboliem, ūdens pudelītēm un sporta apaviem!
Nez kāpēc pie mums Latvijā šī norma ir visaugstākā, bet pēc fakta sanāk, ka arī tas tiek pārsniegts, jo: grāmatas (katra pa 300-500g), penālis, burtnīcas, maiņas apavi, sporta tērps, telefons, maks, kāda mantiņa, ābols, ūdens pudelīte utt. Īsāk sakot, esi sveicināta, skolioze!
Jau šobrīd trim no pieciem bērniem ir nepieciešama stājas korekcija. Un kopumā statistika ir vienkārši biedējoša - tikai 3% bērnu nav problēmu ar stāju un muguru. Mēs ikdienā neaizdomājamies, bet smagā skolas soma gan izsmeļ skolēna spēkus, gan rada veselības problēmas. Pie tam, ļoti nopietnas un grūti ārstējamas!
Kāpēc es par to runāju?! Es nevaru saprast, kāpēc XXI gadsimtā skolas grāmatas nevar būt internetā? Kāpēc skolas grāmatas nav e-grāmatas? Kāpēc nevar visu ielādēt planšetē un nēsāt tikai vienu planšeti, kur ir visa mācību viela? Ok, baidās no redzes problēmām, bet mēs tāpat sēžam planšetēs, datoros un telefonos! Visi tagad raud, ka mazās skolas verās ciet. Kāpēc nevar būt tālmācība? Vai arī vienreiz nedēļā skolēns aizdodas uz skolu, saņem konsultāciju, nokārto pārbaudes darbus, saņem nākamos uzdevumus un brauc mājās mācīties. Kāpēc ir jārisina problēmas, kuras rada iestagnējušie lēmumi un likumi? Kāpēc šo programmu neviens nepārskata? Kāpēc netiek pieņemti jauni un mūsdienīgi lēmumi?