Kā es uz Klaipēdas Zoo braucu tīģerīšus lūkoties

Esmu bijis Lietuvā vairākas reizes, bet nolēmām aizbraukt vēlreiz - šoreiz uz Klaipēdas privāto Zoo. Izbraucām mēs 9 rītā un vienu reizi apstājoties uzpildes stacijā, kur uzpildijāmies ar kādu maizīti un kafiju, kā arī uzpildijām busiņu devāmies uz Lietuvu. Gala mērķi sasniedzām ap 13:00. It-kā braucām pēc navigācijas, bet vizuāli šķita, ka esam nomaldījušies un nekāds Zoo te nevar būt. Tipisks privātmāju rajons, tāds kā Mārupe, kā daudzi jauno māju rajoni. Taču šo māju ielenkumā patiešām atrodas Zoodārzs!

 

Lai arī braucām darba dienā (otrdienā) stāvvieta pie Zoo bija pilna ar automašinām. Daudz mašīnas arī no Latvijas, bet bija gan vācieši, zviedri un protams, igauņi. Par biļetēm (divi pieaugušie un pipars) samaksājām 11 Euro. Taču tas nav viss. Spainītis ar maizi maksā

0,60 centus - tādus paņēmām divus, brālēnam arī, jo kurš gan nevēlas izmantot iespēju pabarot dzīvniekus.

 

 

 

Sākumā, kad iegājām, ievērojām rindu, kas stāv pie lielas betona celtnes ar milzīgiem logiem, caur kuriem varēja redzēt mazos tīģerīšus....

Taču, lai tiktu pie tīģeriem un varētu tos paglaudīt, jāiegādājās vēl papildus biļete- vienam tīģeru medniekam tā maksāja 15 Euro.....Taču vecāki nosprieda ne katru dienu braucam un ne katru dienu ir iespēja sabužināt dzīvus tīģerus. Nopirkām biļetes un gājām iekšā.

 

Jāsaka, ka tīgerīši bija diezgan saguruši un sākumā visi seši (trīs māsiņas un trīs brālīši) slinki gulēja un neizrādīja nekādu interesi par apmeklētājiem. Taču kad kopēja ielēja pienu.... tie manāmi atžirga.

 

Mēs desmit-piecpadsmit minūtes viņus staipījām un žmaidzījām, ņurcijām un mīļojām. Manas māsīcas puisim Rūdim viens tīģerēns šņorēja vaļā kurpes un uzreiz pēc tam viens no tīģeriem man iekāpa klēpī un mēģināja mani pagaršot... nolaizīja seju (vai es brokastīs biju ēdis bekonu?).

 

 

 

 

Tur drīkstēja barot dzīvniekus (mūsu Zoo šādas ekstras nav). Brīvā vaļā staigā lamas, brieži, pīles un citi putni. Kamieļi, lai arī aplokā, bet viņiem varēja pieiet klāt un paglaudīt, pabarot.

 

Vispār, tīģeru ņurcīšanas pasākums bija samaksātās naudiņas vērts, jo tagad apskatot bildes, domāju - šos mazos vairs Zoo aprmeklētāji neglaudīs, bet vēros viņus caur žogu, bet mums šī iespēja bija! Tīģerīšu kopēja teica, vēl pāris nedēļas un apmeklētājus pie tīģeriem vairs nelaidīs, ka neapēd kādu, jo tomēr tie, lai arī vēl mazi, bet ir un paliek plēsēji.

 

 

 

Nožogojumos apskatāmi - vilki (arī baltie), dažādi suņi (par suņiem brīnijāmies, jo parasti tos zooparkos apskatei neizliek), dažādas pūces un ūpji, kazas, mērkaķi, lauvas, lielie tīģeri, puma un melnā pantēra.

 

 

 

Īpaši pieminēšu pelikānu - viņš ne tikai ēda maizi, bet arī pārbaudīja apmeklētāju kabatu saturu. Tāds ļoti sabiedrisks pelikāns.

 

 

 

Aplokos lielāki buļļi un mazākas govis. Dzeloņcūkas grauza dārzeņus un jocīgi šņākuļoja. Jenoti gan kā jau nakts dzīvnieki, vienkārši gulēja, bet pie kazām ļoti smirdēja. Nezinu, vai āzis bija slikti uzvedies..., bet smirdēja traki.

 

 

 

Aiz žoga varēja vērot vairākus lūšus un vienam es nepatiku (vai tieši patiku) īpaši, jo viņš uz mani šņāca un brīžiem vicināja ar ķepu. Tāds diezgan agresīvs minka.

 

 

 

Iesaku ikvienam atbraukt uz šo Zoo, jo tik tuvu dzīvniekus vēl nebūsiet skatījuši (salīdzinu ar vairākiem Zoo).


Es nākamgad aizbraukšu vēlreiz, apskatīšos, kā mani draudziņi tīģerīši būs paaugušies!

 

Interesentiem Zoo mājas lapa ir šeit - zoosodas.com