Savādāka garša no Ķīnas

Es domāju, ka ķīniešu tradicionālā virtuve ir ļoti sena. Iespējams, pat senākā no visām tautu virtuvēm. Kā raksturot Ķīnas tradiconālo virtuvi? Laikam jau ar tai raksturīgajiem pretstatiem - ar neikdienišķajām garšu kombinācijām. Kā mans tētis saka, ķīniešu virtuve ir kontrastu pilna: auksts un karsts, salds un skābs, maigs un ass, kā arī mīksts un kraukšķīgs. Varētu šādi turpināt vēl un vēl, taču šodien vēlos izteikt savas domas par dažiem īpašiem ēdieniem, kuri ķīniešiem ir ikdiena, bet mums - latviešiem - īsts izaicinājums.

 

Vispār esmu ķīniešu ēdienu cienītājs, taču tādu, pie mums ierastu, ķīniešu ēdienu cienītājs.., Garšo pikanti ēdieni un dažādas nūdeles, vistas gaļa ar rīsiem un dažādi pagatavotiem dārzeņiem, bet tā ir tā ierastā Ķīna. Tāda, kādu mēs to redzam šeit, Latvijā!

 

 

 

 

 

 

Taču Ķīnas ēdieni neaprobežojas ar nūdelēm un pikantu vistas gaļu dažādās mērcēs. Man ir māsīca, kura jau no padsmit gadu vecuma strādā par modeli (visi mēs tādi smuki)... :) un māsīca vairākkārt brauca uz Ķīnu. Tur par to modelēšanas štelli maksā krietni labāk nekā šeit. Nopelna gan aģentūra, kura vienojas par projektu, gan modeles. No viena šāda brauciena māsīca atveda dažādas rīsu končas un tradicionālos ķīniešu saldumus,  un ...dažas paciņas ar ķīniešu iecienītiem kārumiem - pīļu un vistu nagi!

 

 

Jēee! Teikšu uzreiz, ilgi nespēju sadūšoties un tos nogaršot, bet tad kādu dienu ar tēti mēs to paveicām!

 

Ak, visu uzkodu Dievi! Tas bija traki!  Tās rīsu končas bija ēdamas un vēl bija tādas kā mūsu ābolu pastilas, tā kā sakausēts ievārījums, tikai konsistence kā īrisu konfektei.

 

Bet tie pīļu un vistu nagi..... Es otreiz dzīvē to ēst vairs negribētu. Tētis šajā ziņā bija izturīgāks un viņam tie pikantie "pīļu pirkstiņi" pat iegaršojās. BET tās saldskābās vistu kājas gan tikai pagaršojām un labprāt uzcienātu kādu ķīnieti, bet nevienu nesatikām.


Prasīsiet pēc kā garšo? Īsti salīdzināt nav ar ko. Nu mēģināšu tā - iedomājaties vārītus vistu spārniņus (jo pašus pirkstus mēs Latvijā parasti neēdam), kuri iemērkti karameļu glazūrā, tad atdzesēti un pārkaisīti ar pipariem un sāli. Traka garša! Pīļu pirksti bija ļoooti asi. Neko tik asu mēs ikdienā neēdam.

 

Katrā ziņā milzīgs PALDIES Līvai (mana māsīca) par šo dāvaniņu! Tagad es zinu, ka Ķīniešu virtuve ir pārsteigumiem pilna un kulinārija kopumā patiešām ir pārsteidzoša lieta.

 

Lai arī jums bagāta garšu pieredze!