Saņēmu Latvijas Republikas Tiesībsargs gada balvu nominācijā Bērnu atbalsts 2020.
Šo ziņu daļa sabiedrības uztvers ar prieku un dalīs ar mani šo mirkli! Taču būs arī tādi, kas rūks, skābs un bubinās - Jā, atkal viņam! Ko tad viņš tādu ir izdarījis?! Vēl dzīvi nepazīst utml. Taču arī šie negatīvie komentāri nespēj sabojāt manu prieku par šo notikumu! Es centīšos īsi. [?]
Turpināšu ar PALDIES. PALDIES Latvijas Republikas Tiesībsargs un invalīdu un viņu draugu apvienībai "Apeirons" par piešķirto balvu "Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam". Tas ir milzīgs gods un man ir liels prieks, ka mani darbi tiek pamanīti. Balvas un pateicības nav mans pašmērķis, bet tās motivē, jo saprotu, ka mani darbi ir ieraudzīti, tātad - tie ir rezultatīvi.
Neviens goda raksts vai apbalvojums nav salīdzināms ar no sirds izteikto paldies no tiem bērniņiem un viņu vecākiem, kuriem man un manai komandai izdodas palīdzēt.
Es augstu vērtēju katru, kurš dara un ziedo savu laiku un enerģiju, lai kādam atvieglotu vai, kaut nedaudz, uzlabotu dzīvi.
Es, protams, neesmu tāds vienīgais. Pēdējos trijos gados, kopš darbojos labdarības jomā, esmu iepazinis ļoti daudz pašaizliedzīgu un brīnišķīgu cilvēku, kuri atdod sevi visu. Viņu neizmērojamā sirsnība motivē un dod spēku. Es dalos ar šo balvu ar ārstiem, terapeitiem, logopēdiem, uztura speciālistiem, masieriem, māsām un visiem-visiem-visiem, kas dara to darbiņu kurš, varbūt, šodien nav ticis pamanīts. Es šo balvu dalu ar tevi, kas kaut reizi kādam ir noziedojis vai jebkādā veidā atbalstījis to, kurš lūdz pēc palīdzības!
Es zinu, cik ļoti šīs mazās sirsniņas cer un ne brīdi nepārstāj sapņot par to, ka pienāks diena un viņi bez citu palīdzības spēs staigāt, skriet ar draugiem vai runāt. Viņi sapņo par to, ko mēs daram ikdienā un pat nepiedomājam, ka kādam pašam uzsmērēt sev sviestmaizīti vai aiziet savām kājām līdz logam ir karstākā vēlēšanās....
Es šo apbalvojumu pieņemu kā avansu un turpināšu darboties, lai palīdzētu, manuprāt, pašiem svarīgākajiem mūsu valsts cilvēkiem - maziem bērniem. Tieši viņi veido mūsu valsts nākotni un, cik tā būs plaukstoša un veiksmīga, lielā mērā atkarīgs no mums šodien. Tieši šie bērni veidos mūsu Latviju nākotnē, mūsu Latvijas stāstu.
