Vakar tas notika. Pirmais Labdarības grila brančs ir aizvadīts! Un, ja godīgi… esmu šokā.
Nevis par to, ka mēs pasniedzām daudz ēdiena. Tas jau bija sagaidāms. Es esmu pārsteigts par komandu.
Par cilvēkiem, kuri vēl pirms pāris stundām viens otru pat nebija klātienē satikuši, bet pēc brīža jau darbojās tā, it kā būtu kopā strādājuši gadiem. Viens nes, otrs grilē, trešais dalās, ceturtais kaut ko risina, piektais jau ir pazudis pēc vēl vienas kastes… un kaut kādā brīnumainā veidā viss notiek pēc ideāla scenārija. Bez liekas gudrošanās. Bez “tas nav mans pienākums”. Bez drāmas.Vienkārši darām. Kā labi ieeļļots mehānisms. Tikai ar vairāk dūmiem, burgeriem un cilvēkiem, kuri dienas beigās smaržoja pēc grila.
Un laikam tieši tas man vakar bija pats skaistākais, redzēt, ko var izdarīt cilvēki, kuriem patiešām rūp. Milzonīgs PALDIES visiem uzņēmumiem, kuri noticēja manai idejai un palīdzēja tai kļūt par īstu pasākumu. PALDIES manai komandai. PALDIES brīvprātīgajiem, kuri pēc mana ieraksta Facebook vienkārši uzrakstīja – “Es varu palīdzēt!”
Un Jūs tiešām palīdzējāt. PALDIES visiem, kuri atveda uz ziedoja savus produktus, visiem kas palīdzēja organizēt, grilēja, nesa, dalīja, fotografēja, filmēja un darīja vēl simts lietas, kuras apmeklētāji, iespējams, nemaz nepamanīja.
Un PALDIES katram cilvēkam, kurš vakar atnāca. Jo šis nebija pasākums, kur galvenais bija paēst par 20 eiro.
Te bija iespēja paēst tik, cik gribas, un reizē izdarīt kaut ko labu. Un tagad pats svarīgākais.Man jau vakar daudzi prasīja: “Nu, Pipar, cik tad mēs savācām?” Tad nu, draugi mīļie…7005 EURO! 7005 eiro ziedojumos pirmajā Labdarības grila brančā! Un šis nav vienkārši cipars uz papīra. Tie ir 7005 eiro atbalstam rehabilitācijas centra POGA mazajiem pacientiem. Un ziniet, kas man šajā visā patīk visvairāk?
Mēs neorganizējām vienkārši branču. Mēs to darījām ar konkrētu mērķi. Un vakar es ceru, visiem bija skaidrs, labdarība nav obligāti klusa, nopietna un ar skumju seju. Tā var būt skaļa. Tā var smaržot pēc grilētiem ēdieniem. Tā var būt pilna ar smiekliem, mūziku, burgeriem un cilvēkiem.
Un, ja beigās no tā visa mēs varam noziedot 7005 eiro bērniem, tad, manuprāt, mēs esam izveidojuši kaut ko patiešām labu.
Paldies visiem, kas bija kopā ar mums. Paldies tiem, kuri palīdzēja. Paldies tiem, kuri ziedoja. Un paldies tiem, kuri vienkārši atnāca un pateica, “Es esmu ar jums.”
Paldies no manis vēl sekos. Jo cilvēku un uzņēmumu, kuri palīdzēja šim visam notikt, ir tik daudz, ka ar vienu ierakstu nepietiks. Bet pagaidām…7005 reizes PALDIES! Pirmais Labdarības grila brančs ir aizvadīts.
Grili nu jau atdzisuši. Galvas vēl dūmo. Sirds pilna. Un man ir aizdomas, ka ar vienu reizi mēs neapstāsimies.
