Kā es Ādažiem ēdienu radīju

Esi sveicināts, mana bloga apmeklētāj!

Sanāca diezgan oficiāla sasveicināšanās, bet tam ir iemesls!

Gada sākumā mani uzrunāja Ādažu novada kultūras centra pārstāvji un aicināja mani pieņemt nopietnu izaicinājumu. Jeb, citiem vārdiem sakot, piedāvāja sadarbību un uzticēja man radīt Ādažu pilsētas oficiālo ēdienu!

Jā! Tieši tā! Ir Liepājai Menciņi, ir Carnikavai nēģu zupa, bet Ādažiem ir jauki iedzīvotāji, lieliski uzņēmumi un īpaša gaisotne!

Sākumā man bija doma, ka Ādažu ēdienā jāiekļauj dažādi Ādažos ražoti produkti, bet ne visi uzņēmumi atsaucās uz sadarbības aicinājumu un ne visi produkti saderēja. Turklāt, kad bija jau skaidrs kas tas būs par ēdienu, radās konkrēti uzstādijumi un prasības.

Nu ko, nevilksim kaķi aiz astes. Esmu gatavs atklāt līdz šim rūpīgi glabāto noslēpumu!

Restorāns ātri vien kļuva populārs. Latviešu un dienvidslāvu arhitektu kopīgi veidotājā ēkā galdiņi atradās daļēji izolētās “kabatās” jeb istabās. Grezni aizkari, mīksti krēsli, sveču gaisma veidoja intīmu gaistoni.

Tad nu sadarbībā ar Pica LuLū esam radījuši īpašu picu, kas turpmāk nesīs Ādažu vārdu un būs nobaudāma TIKAI Ādažos un TIKAI Ādažu LuLū picērijā.

Nu, protams, tas nav viss, bet savs ēdiens Ādažiem vēl nav. Nu tāds, kas garšā raksturotu Ādažus un citur nebūtu nopērkams.

Pirmajā brīdī biju sabijies un domāju atteikties, jo esmu tikai kulinārijas blogeris. Nav man pārtikas tehnologa izglītības. Tikai piecu gadu pieredze bloga veidošanā un gatavošanā hobija līmenī. Nu patīk man gatavot un eksperimentēt ar garšām. Un tad es padomāju - ja atteikšos, vai man vēl kādreiz piedāvās ko tādu? Nē! Tad ir jādara!

Piekritu šim izaicinājumam un devos uz Ādažu kultūras centru tikties ar tā vadītāju Lindu Tiļugu. Mēs jauki aprunājāmies un tas mani iedrošināja vēl vairāk. 

Saņēmu arī īpašu dāvanu - tikko svaigi izdotu Elitas Pētersones grāmatu "Ādaži - pagātnes dialogs ar tagadni". Man šo grāmatu pasniedza pati autore un tieši šī grāmata kalpoja par  iedvesmu Ādažu ēdiena tapšanā. Respektīvi, grāmata man palidzēja izlemt, kas tas būs par ēdienu. Sākumā domas šaudijās - saldējums, deserts, burgers, pankūkas... Kas varētu būt tāds, dēļ kā cilvēki brauktu uz Ādažiem un nogaršotu šo ēdienu. Un kā ēdiens varētu raksturot Ādažus.

Sākšu ar nelielu ieskatu vēsturē, lai būtu skaidrs, kāpēc mans lēmums par Ādažu ēdienu ir tieši tāds.

Padomju laikos bija agrofirma “Ādaži”. Un tas bija īsts saimniekošanas paraugs. To vadīja PSRS Sociālistiskā darba varonis Alberts Kauls. Ādažos tolaik viss tapa ar vērienu. Ja bērnudārzs - tad ar peldbaseinu, ja skola - tad ar observatoriju, ja ferma - tad ar palmām un strūklakām. Ādažos zēla arī visdažādākā ražošana – mēbeles, polietilēns, vīni, vieni no pirmajiem padomju kartupeļu čipsiem un pat vesela kažokzvēru ferma.

Un kad mūsu valstī viesojās tā laika PSRS vadonis Mihails Gorbačovs, viņš Ādažu centrā tika aizvests uz kādu necilu ēku. Tajos laikos tur atradās ceptuve “Ādažu kukulītis”, kas bija kulta adrese daudziem rīdziniekiem. Uz šo ceptuvi brauca no Rīgas, lai iegādātos maizi! Ceptuvē ar dienvidslāvu iekārtām tika ražotas Latvijā pirmās garās franču bagetes.

Tad Ādažu ēdiens būs bagete? Nē! Daudziem tas būs atklājums, bet tieši Ādažos 1988.gadā tika atvērta viena no pirmajām picērijām Latvijā. Toreiz to dēvēja smalkāk - restorāns.

Taču nesteidzies! Picu varēs nogaršot sākot ar 1. jūniju un tikai ar to brīdi, kad Gaujas svētku ietvaros es kopā ar Māri Grigali,  Ādažu domes pārstāvjiem un Pica LuLū pārstāvjiem atklāsim šīs picas īpašo sastāvu!

Tas taču ir vēlviens lielisks un garšīgs iemesls, lai apmeklētu Gaujas Svētkus 2019!

Tiekamies!