Labrīt, labdien, labvakar - viss, protams, atkarīgs no laika, kad viesojaties manā blogā! Paldies, ka ienācāt arī jaunajā sadaļā. Ceru, tā būs noderīga un ļaus mums kopā izvērtēt kādus produktus pirkt, un kādus, varbūt, nepirkt un ko varam pagatavot paši.
Dip mērces no ierastajām (parastajām) mērcēm atšķiras ar to, ka to nepārlej pāri ēdienam, bet gan ēdamo tajā mērcē.
Manam hobijam (rakstīt par kulinārijas lietām) ir zināmi plusi. Ja līdz šim man vecāki šādas Dipi mērcītes iegādāties neļāva, tad šodien pateicu - gribu par "Ādažu Čipsi" mērcītēm manā blogā uzrakstīt... un man atļāva! No veikala piedāvājumā esošajām iegādājos divas - Burgera mērcīti un mērcīti ar Grieķu Tzatziki garšu.
Pārskatot savu blogu, atradu rakstu (Dip mērces - kas tās tādas?!) un pieķēru sevi, ka tā arī vēl neesmu izpildījis doto solījumu par mērcīšu pagatavošanu! Tad nu nolēmu šoreiz pagatavot pašu vienkāršāko (sarežģītas viņas nemēdz būt) mērcītes versiju un salīdzināt to ar jau gatavo, veikalā nopērkamo Dipi mērci.
Es eksperimentam izmantoju vienādu krējuma daudzumu abām mērcītēm. Laika ziņā paciņu mērce it-kā ir ātrāk pagatavojama - krējums ar paciņas saturu jāsajauc un uz 20 min liek ledusskapī. Pa to laiku es gatavoju savu - krējumu sajaucu ar smalki sagrieztiem sīpoliem, zaļiem lociņiem un sāli. Taču ja ņem vērā vēl tās 20 min ledusskapī, tad laiks tāds pats!
Gavenais, kā skaidro mani vecāki, ir sastāvs un to es jau esmu pētījis iepriekšējo reizi. Tad man būtiska bija garša un pēdējā vietā izmaksas (jo pagaidām naudu šiem eksperimentiem dod mani vecāki). Teikšu godīgi, man vairāk tomēr garšoja gatavā mērcīte. Varbūt tas E621 dara savu, jo radot atkarību. Taču tā likās arī pārāk sāļa - uz 100 gramiem 17g sāls.
Pašu gatavota mērcīte, viennozīmīgi, izmaksāja lētāk un sanāca veselīgāka. Un ar laiku atrodot īstās garšvielas, būs arī garšīgāka!
Mana izvēle - pašgatavotā mērcīte!