Vai iespējams atšķirt BIO olas no sprostos dētām olām?!

2 vistu olās ir aptuveni 140kcal, 12g pilnvērtīgu olbaltumvielu (satur visas neaizvietojamās aminoskābes, kuras organisms pats nespēj saražot), 9g tauku, kuru lielāko daļu veido nepiesātinātās taukskābes, kas vajadzīgas imunitātei un hormonālai sistēmai. Olās praktiski nav ogļhidrātu. Olas satur dažādas minerālvielas ....un tā varētu turpināt vēl ilgi un varētu arī būt, ka olas ir viens no cilvēces pirmajiem ēdieniem. Nu tas arī šķiet loģiski, ka kāds pirmatnējais cilvēks labprātāk izložņāja blakus dzīvojoša dinozaura ligzdu un brokastoja ar gardu uz akmens ceptu omleti, nevis stundām skraidīja pakaļ trusim...Iespējams, putni sāka vīt savas ligzdas augstu kokos tieši šī iemesla dēļ - lai cilvēks nevarētu tik vienkārši nolaupīt kāda lidojošā vai skrienošā putna pēctečus.

 

 

Lai arī kā būtu, olas mēs ēdam.  Un nu jau veikalos nopērkamas dažādu krāsu, dažādu putnu un dažādu izmēru un kategoriju olas. Šodien parunāsim par vistu olām. Šobrīd tā visa jezga ar sprostos turētām vistām liek mums visiem pētīt olas uzmanīgāk.

 

Vistu olas iedalās kategorijās šādi: cipars uz olas norāda dējējvistu turēšanas metodi.

 

Cipars "0" nozīmē bioloģisko ražošanu,
ar "1" marķē brīvi turētas dējējvistas,
ar "2" - turēšanu kūtī,
bet ar "3" apzīmē sprostos turētas vistas.

 

 

Ar burtiem olas marķējumā norāda valsts kodu, kurā olas ražotas. Proti, Latvijā ražotām olām būs kods "LV". 

 

 

Nu jau kādu laiku dzird cilvēkus runājam, ka tikai pilnīgs dunduks var sev galda celt sprostos dētas vistu olas, ka pareiza ir brīvā dabā dētu vistu olu izvēle un pavisam labi ir sev par prieku gatavot Bio vidē dzīvojošu vistu oliņas. Taču vai tās var atšķirt? To ka iepakojums norāda kāda ola atrodama iekšpušē, to es saprotu, bet ja kāds šos iepakojumus samaina? Vai vienkārsi nedaudz mānās? Nu kurš tad izseko, no kura sprosta vai BIO saimniecības olas tieks atvestas un glīti izkārtotas kārbiņās?! Domāju ka katrai kravai uzraugu klāt neliek.

Lai kā arī būtu, šodienas testa mērķis - vai var pēc skata vai garšas atšķirt šīs olas?! Un tad nu iegādājos trīs veidu olas - sprostos dētās (3), olas no kūtī turētām vistām (2)  un augstākās kategorijas - BIO olas(0).
Visas novārīju, nogaršoju pats un palūdzu vecākiem, lai uzmin - kuras ir kuras.

 


Nu tad uzreiz atklāšu - uzminēt neizdevās. Nekā!  Atšķirt nevar ne pēc garšas, ne pētot olu no visām pusēm. Vārot olas marķējums arī nonāk nost, tāpēc arī nošmaukties nesanāca. Daudzi saka, ka "mājas"olām ir košāks un oranžīgāks dzeltenums.Izrādās, ka olas dzeltenums ir atkarīgs no barības, ar ko vistas barotas, nevis no tā kur un kādos apstākļos vistas turētas. Vistu barībā esošie karotinoīdi piedod dzeltenumam dzelteno krāsu. Karotinoīds ir dabā plaši izplatīts naturālais dzeltenās, oranžās vai sarkanās krāsas pigments. Šis pigments piešķir krāsas daudziem augiem, tai skaitā dārzeņiem un augļiem. Jo vairāk vistas ēd karotinoīdus saturošu barību (kukurūzu, lucernu, zāles miltus), jo košāka kļūst dzeltenuma krāsa. Tomēr ne visi karotinoīdi piešķir dzeltenumam krāsu. Piemēram, kantaksantīns un luteīns piedod dzeltenumam zeltaini dzeltenu krāsu, bet beta – karotīns dzeltenuma krāsu neietekmē.

Jāpiezīmē, ka dzeltenuma krāsa neietekmē kvalitāti, olas vērtību un garšas īpašības.

 

Arī maldīgie minējumi par olas čaumalas krāsu vai toni neatbilst īstenībai. Nav nekādas starpības starp baltām un brūnām olām. Olu čaumalu krāsa nekādi neietekmē olu barības vielu vērtību, garšu un kvalitāti. Kāpēc veikalos biežāk nopērkamas brūnās olas? Tām ir nedaudz biezāka čaumala, nekā baltajām olām. Biezākas čaumalas dēļ brūnās olas var uzglabāt nedaudz ilgāk, un tās ir vieglāk nesabojājot transportēt. Tāpēc putnkopji - tirgotāji tās iecienījuši. Un vēlos kliedēt mītu, ka baltās oliņas mērojušas ceļu no lauku saimniecībām, bet brūnās no putnu fermām. Tā nav. Olas krāsa ir atkarīga no pašas dējējas krāsas. Brūna vista - brūna ola, balta vista - balta ola.
 

No kā ir atkarīgs olu izmērs? Un šeit atkal vēl viens mīts - jo lielāka ola, jo labāk.
Vistu olu masa un izmērs ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Pats galvenais no tiemi r dējējvistas vecums. Jaunās vistas biežāk izdēj mazas olas, bet vecākās vistas dēj daudz lielākas olas. No sākuma olas svars var būt 40 – 50g, bet kad vista jau ir sasniegusi gada vecumu, olas svars palielinās līdz 57 – 65g. Vēl olu izmērs ir atkarīgs no dējējvistas šķirnes un svara. Vistas, kuru svars ir zem normas, dēj maza izmēra olas. Tāpat izdēto olu lielumu ietekmē: apstākļi, kādos vistas tiek audzētas, barošana, klimats, gadalaiks un arī diennakts laiks, kurā ola tiek izdēta. Piemēram, siltā laikā vistas ēd mazāk, tāpēc olu izmērs samazinās. Reizēm, jaunās vistas arī dēj lielas olas vai olas ar vairākiem dzeltenumiem.

 

Te nu savu testu gribētu noslēgt. Ceru, ka izlasot manu testu, jūs uzzinājāt priekš sevis kaut-ko noderīgu. Novēlu visiem, lai izdodas galdā cellt svaigas un gardas oliņas!